Visapkārt daudz dzirdam par sliktām lietām vai kādu cilvēku nolaidību, pildot savus darba pienākumus. Tādos brīžos šķiet, ka viss ir slikti, ka nevienam nekas nerūp, taču rūp gan.. Vienīgi tie labi stāsti un apzinīgie dažādu jomu darbinieki nespēj izsisties cauri biezajam šokējošo un negatīvo ziņu sietam. Tomēr šis stāsts pierāda, ka Latvijā ir policisti, kas ir gatavi darīt visu, kas viņu spēkos, lai, piemēram, izglābtu divus mazgadīgus bērnus, ko vecāki ir atstājuši novārtā.
Liepājas policisti saņēma ziņas par diviem mazgadīgiem bērniem, kas ilgu laiku ir atstāti novārtā kādā dzīvoklī. Vecākajam bērnam ir 9 gadi, bet viņa jaunākais brālis ir vien 3 mēnešus vecs.
2016. gada janvārī ap plkst. 20.00 Valsts policijas darbinieks Gints Beltiņš kopā ar pāriniekiem Sandiju Čīmu un Ingunu Freimani devās uz daudzdzīvokļu namu Liepājā. Dzīvoklis atradās 5. stāvā, aiz durvīm bija dzirdamas bērnu raudas. Dzīvoklis, protams, aizslēgts. Gints Beltiņš lūdza blakus dzīvokļa kaimiņienei iziet uz viņas balkona, no kura varētu pārrāpties uz dzīvokļa balkonu, kurā atradās bērni. Kaimiņiene atļāva. Beltiņš nokļuva vajadzīgajā balkonā, kura durvis atvēra vecākais no bērniem. Policists paņēma rokās raudošo zīdaini, kurš uzreiz nomierinājās. Arī vecākais brālis kļuva mierīgāks, kad mazais beidza raudāt. Deviņgadīgais puika pat piedāvāja policistam kopīgi paskatīties hokeju.
Pusotras stundas laikā, ko Gints Beltiņš pavadīja ar bērniem dzīvoklī, viņš pabaroja vecāko puiku, jaunākajam pagatavoja piena maisījumu, to pārģērba un aizmidzināja. Tāpat Beltiņš uzklausīja deviņgadīgā puikas panākumos skolā. Tikmēr pārējie kolēģi kārtoja attiecīgo dienestu pārstāvju ierašanos.
Uz cilvēcīgā policista jautājumu, par ko zēns vēlētos kļūt, kad izaugs liels, zēns atbildēja: “Tagad jau laikam es gribu kļūt par policistu!”
Super! Prieks, ka Latvijas policistu vidū ir tādi kā Gints Beltiņš un viņa kolēģi!
Avots: skaties.lv